Projekta vadītāja
Ūdeņu kultūru projektā mana pētnieciskā interese ir saistīta ar tām ūdeņu vietām un ainavām, kas veidojas bebru darbības rezultātā, un kādas ir cilvēku attiecības ar tām kā vēsturiski, tā mūsdienās. Šis jautājumu loks izriet no manis iepriekš veiktiem pētījumiem par mitrzemju transformācijām un ūdeņu kontroli lauksaimniecības zemēs 20. gadsimta gaitā, kā arī manu interesi par savvaļas veidošanas iniciatīvām, cilvēku un dzīvnieku attiecībām un afektīvām ekoloģijām.
Manu pētniecības interešu fokusā ir cilvēka un dabas hibriditāte un visa veida ar dabu saistītu nozīmju veidošanas prakses, to politiskie un diskursīvie aspekti. Mana pētniecības kompetence balstīta kultūrģeogrāfijas, vides vēstures, kritisko mantojuma studiju un zinātnes un tehnoloģijas studiju perspektīvās, un līdzšinējā pētniecības pieredze ir saistīta ar piekrastes vietu un ainavu vēsturiskās veidošanās izpēti. Projekta ietvaros padziļināti analizēju ūdens normatīvās nozīmes un cilvēka-ūdens attiecību izpratnes dažādos tiesību diskursos un politikās un to, kā tās atspoguļojas Latvijas ūdeņu ainavā. Līdztekus tam, pētu arī cilvēka-ūdens rekreatīvās attiecības un upju hidrosociālo veidošanos saistībā ar ūdenstūrisma un laivošanas tradīcijas attīstību Latvijā.
Dr.phil., vadošais pētnieks Artis Svece
Projekta ietvaros veiktais pētnieciskais darbs saistās ar cilvēka un ūdeņu mijattiecību diskursīvo un ētisko aspektu analīzi. Tas ietver pētījumu par nozīmēm, kādas tiek piešķirtas dažādiem ar ūdeni saistītiem vides aspektiem. Īpaša uzmanība pētījumā tiek pievērsta ūdens aģences izpratnei, proti, cik lielā mērā ūdens tiek uztverts kā pasīvs objekts un cik lielā mērā – kā aktīvs vides veidotājs un komunikācijas subjekts.
Manu interesi virza jaunā materiālisma, kritiskā posthumānisma, ekofenomenoloģijas un miesiskās kritiskās domāšanas teorētiskie apsvērumi, kuru ietvarā Ūdeņu kultūru projektā pievērsīšos ūdens materialitātes filozofiskajiem un ētiskajiem aspektiem. Lūkojoties uz pasauli caur ūdens materialitāšu prizmu, šajā projektā turpināšu strādāt pie procesuālas vides filozofijas teorijas. Vienlaikus mani interesē teorijas pielietojums praksē, sevišķi kontekstā ar situētu zināšanu izmantojamību nākotnes vides ētikā. Tāpēc projektā es pētīšu arī ūdens ģenealoģijas, pieredzamo materialitāti un ūdens simboliskās un mitoloģiskās nozīmes Latvijā, tostarp pievēršoties arī vietai piesaistītu ģeogrāfijas, etnogrāfijas un antropoloģijas pētījumu meta-analīzei.
Esmu vides un infrastruktūras antropologs, kurš strādā politiskās ekoloģijas perspektīvā. Pašlaik studēju doktorantūrā Vāgeningenas Universitātē (Nīderlande). Līdzšinējos projektos esmu pētījis klimata, infrastruktūras, tehnoloģiju un dzīvesveida mijatkarības, kā arī dažāda veida nevienlīdzības un to mazināšanas politiku. Projektā manas uzmanības fokusā ir ūdeņi kā infrastruktūra biodaudzveidības, klimata un lauksaimniecības projektos un politikā.
Manas pētniecības intereses ir saistītas ar dabas vērtību spektra izziņu un dabas aizsardzības vēsturiskā konteksta analīzi. Projekta laikā izstrādātā promocijas darba ietvaros es analizēšu, kā lokāli cilvēku-ūdeņu attiecību piemēri ilustrē un atspoguļo plašākus šīs mijattiecības veidojošos kontekstuālos apstākļus.
Projekta ietvaros mana pētnieciskā interese ir saistīta ar ūdeņiem kā sociāli ekoloģisko sistēmu sastāvdaļu – integrālu sistēmu, kura ir pētāma, nenošķirot dabas un sabiedrības komponentes.
Esmu ģeotelpiskās informācijas tehnoloģiju speciālists ar pētniecības pieredzi aizvēstures cilvēka-ūdens attiecību izpētē, fokusējoties uz Holocēna ūdenstilpju seno krastu rekonstrukciju kontekstā ar akmens laikmeta apdzīvojuma izmaiņām. Projekta ietvaros nodrošināšu telpisko datu kvantitatīvu apstrādi un ģeotelpisku analīzi.