
Anita Zariņa uzstājās arī ar kritisku uzrunu “Cilvēka un savvaļas attiecības: posthumānisma ietvara pētījumi vides ģeogrāfijā”, kurā aplūkoja dzīvnieku modalitātes – pieradināto, klasificēto un afektīvo – Delēza un Gvatarī izpratnē. Savā runā viņa īpaši pievērsās sumbru reintrodukcijas gadījumam Papes dabas parkā, kur sumbru izbēgšana kļūst par afektīvu notikumu ainavā – notikumu, kas liek pārvērtēt mūsu priekšstatus par dabu, savvaļas dzīvniekiem un cilvēka lomu šajās attiecībās.
Attēlus tvēra Inga Bitere.