LU konference
Sekcijas pirmajā daļā “Daba un tehnika” referenti pievērsās hidrotehniskajiem projektiem Latvijā, kuri vēsturiski sekmējuši lauksaimniecības un enerģētikas attīstību. Šodien šie projekti tiek pārskatīti no ekoloģijas un ainavu ilgtspējas skatpunkta, īpaši akcentējot dabisko ūdeņu plūsmas atjaunošanas un ekosistēmu atveseļošanas nozīmi. Referātos tika diskutēts par upju regulācijas politiskajiem un tehniskajiem aspektiem, bebru reintrodukcijas radītajiem ekoloģiskajiem konfliktiem, kā arī Heidegera filozofijas pieeju tehnoloģiju un infrastruktūras attīstības ietekmes izvērtēšanai, analizējot Ķeguma HES piemēru.
Otrajā daļā “Mīti un prakses” tika aplūkotas vēsturiskās un kultūras mijiedarbības ar ūdeņiem. Referāti izgaismoja 16.–17. gadsimta Livonijas tekstos ietvertos ainaviskos un mitoloģiskos priekšstatus par ūdeņiem, pievērsās veļas mazgāšanas prakses attīstībai industrializācijas laikmetā, kā arī laivošanas tradīciju un upju kā rekreācijas vides vēsturiskajām pārmaiņām.
Noslēdzošajā daļā “Rūpes, rīcības, reprezentācijas” uzmanība tika pievērsta pilsoniskajai iesaistei ūdeņu aizsardzībā un pārvaldībā. Referātos analizēta Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības darbība un vides aktīvisma veidošanās procesi Latvijā, tostarp diskusijas par ūdeņu tīrības un piesārņojuma jautājumiem 20. gadsimta 80.–90. gados. Tika aplūkots arī Baltijas jūras atspoguļojums laikmetīgajā mākslā un pilsonisko iniciatīvu dinamika digitālajā vidē. No hidrofeminisma skatpunkta tika aplūkots Olektes upes piesārņojuma un rekultivācijas gadījums kā piemērs tam, kā vides problēmas vienlaikus atklāj ekoloģisko, sociālo un politisko nevienlīdzību.
Sekcijas diskusijas apliecināja, ka ūdeņu pētījumi nav tikai dabas vai tehnoloģisku objektu izzināšana. Šajā sekcijā mēs pievērsāmies pašām attiecībām starp cilvēkiem un ūdeņiem – kā vēsturiski un sociāli veidotām, neviennozīmīgām, politiski un diskursīvi lādētām. Tika uzsvērts, ka ūdeņi nav vienīgi resursi vai ainavas elementi, bet gan attiecību telpas, kurās savijas rūpes, kontrole, zināšanas, konflikti un kolektīva iztēle.
Paldies visiem referentiem, dalībniekiem un klausītājiem par iesaisti un diskusijām!
Referātu kopsavilkumi pieejami šeit
Konferencē piedalījās šādi runātāji:
Kārlis Lakševics. “Infrastrukturējot plūsmas un aprites: konkurējošās modernitātes ūdeņu pārveides projektos”
Klāss Dzirkalis, Edijs Breijers, Anita Zariņa. “Upju infrastrukturizācija un regulēšana 20. gadsimta agroainavā”
Anita Zariņa, Ivo Vinogradovs, Edijs Breijers, Mārtiņš Lūkins. “Kontrolētie un nekontrolējamie ūdeņi: bebru reintrodukcija un ūdeņu pārvaldības konflikti padomju Latvijā”
Kristīne Krumberga. “Upes kā atpūtas vides: laivošanas ūdenstūrisma vēsture Latvijā”
Karīna Ješkina. “Vides aizstāvība Latvijā: rūpes par ūdeņiem LDPAB darbībā”
Artis Svece. “Tīrā un piesārņotā ūdens diskursi 20. gadsimta 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā Latvijā”
 ietvaros, ko īsteno EZTF Ģeogrāfijas nodaļā. Sekcijas uzmanības centrā bija daudzveidīgās cilvēku attiecības ar ūdeņiem un to nozīme sabiedrībā, vidē un tehnoloģiskajos procesos.){kind=link}