LU konferenceLatvijas Universitātes 83. starptautiskās zinātniskās konferences sekcija “Daba: starpdisciplinārā perspektīvā Nr. 5”
2025. gada 20. martā Latvijas Universitātes 83. starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros norisinājās sekcija “Daba: starpdisciplinārā perspektīvā Nr. 5”. Šogad sekcija tika organizēta Latvijas Zinātnes padomes finansētā starpdisciplinārā projekta “Ūdeņu kultūras: transformatīva pieeja ilgtspējīgām cilvēka–ūdeņu attiecībām” (lzp-2023/1-0248) ietvaros, ko īsteno EZTF Ģeogrāfijas nodaļā.
Sekcijas pirmajā daļā “Daba un tehnika” referenti pievērsās hidrotehniskajiem projektiem Latvijā, kuri vēsturiski sekmējuši lauksaimniecības un enerģētikas attīstību. Šodien šie projekti tiek pārskatīti no ekoloģijas un ainavu ilgtspējas skatpunkta, īpaši akcentējot dabisko ūdeņu plūsmas atjaunošanas un ekosistēmu atveseļošanas nozīmi. Referātos tika diskutēts par upju regulācijas politiskajiem un tehniskajiem aspektiem, bebru reintrodukcijas radītajiem ekoloģiskajiem konfliktiem, kā arī Heidegera filozofijas pieeju tehnoloģiju un infrastruktūras attīstības ietekmes izvērtēšanai, analizējot Ķeguma HES piemēru.
Otrajā daļā “Mīti un prakses” tika aplūkotas vēsturiskās un kultūras mijiedarbības ar ūdeņiem. Referāti izgaismoja 16.–17. gadsimta Livonijas tekstos ietvertos ainaviskos un mitoloģiskos priekšstatus par ūdeņiem, pievērsās veļas mazgāšanas prakses attīstībai industrializācijas laikmetā, kā arī laivošanas tradīciju un upju kā rekreācijas vides vēsturiskajām pārmaiņām.
Noslēdzošajā daļā “Rūpes, rīcības, reprezentācijas” uzmanība tika pievērsta pilsoniskajai iesaistei ūdeņu aizsardzībā un pārvaldībā. Referātos analizēta Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības darbība un vides aktīvisma veidošanās procesi Latvijā, tostarp diskusijas par ūdeņu tīrības un piesārņojuma jautājumiem 20. gadsimta 80.–90. gados. Tika aplūkots arī Baltijas jūras atspoguļojums laikmetīgajā mākslā un pilsonisko iniciatīvu dinamika digitālajā vidē. No hidrofeminisma skatpunkta tika aplūkots Olektes upes piesārņojuma un rekultivācijas gadījums kā piemērs tam, kā vides problēmas vienlaikus atklāj ekoloģisko, sociālo un politisko nevienlīdzību.
Sekcijas diskusijas apliecināja, ka ūdeņu pētījumi nav tikai dabas vai tehnoloģisku objektu izzināšana. Šajā sekcijā mēs pievērsāmies pašām attiecībām starp cilvēkiem un ūdeņiem – kā vēsturiski un sociāli veidotām, neviennozīmīgām, politiski un diskursīvi lādētām. Tika uzsvērts, ka ūdeņi nav vienīgi resursi vai ainavas elementi, bet gan attiecību telpas, kurās savijas rūpes, kontrole, zināšanas, konflikti un kolektīva iztēle.
Paldies visiem referentiem, dalībniekiem un klausītājiem par iesaisti un diskusijām!
Projekta ietvaros konferencē ar ziņojumiem uzstājās:
K. Lakševics. "Infrastrukturējot plūsmas un aprites: konkurējošās modernitātes ūdeņu pārveides projektos"
K. Dzirkalis. “Upju infrastrukturizācija un regulēšana 20. gadsimta agroainavā”
A. Zariņa. "Kontrolētie un nekontrolējamie ūdeņi: bebru reintrodukcija un ūdeņu pārvaldības konflikti padomju Latvijā"
K. Krumberga. “Upes kā atpūtas vides: laivošanas ūdenstūrisma vēsture Latvijā”
K. Ješkina. “Vides aizstāvība Latvijā: rūpes par ūdeņiem LDPAB darbībā”
A. Svece. “Tīrā un piesārņotā ūdens diskursi 20. gadsimta 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā Latvijā”
LU 83. Starptautiskās zinātniskās konferences sekcija “Daba: starpdisciplinārā perspektīva”
Sekcija “Daba: starpdisciplinārā perspektīva” Latvijas Universitātes Starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros šogad norisinās jau piekto reizi. Šoreiz, Ūdeņu kultūras projekta ietvaros, uzmanība veltīta cilvēka un ūdeņu attiecībām – to nozīmei vides diskursos, vēsturiskajās un mūsdienu praksēs, kā arī kultūras un ekoloģiskajos kontekstos.
Sekcijā tiks prezentēti pētījumi, kas aptver ūdeņu pārvaldības, infrastrukturizācijas un ekoloģijas jautājumus, izgaismojot to sasaisti ar politiskajiem, sociālajiem un kultūras procesiem. Referāti piedāvā dažādas perspektīvas – no hidro-tehnoloģiskām pārmaiņām un enerģētikas politikas līdz filozofiskiem un mitoloģiskiem skatījumiem uz ūdeņiem.
Anotācijas pieejamas šeit
Programmas pieejama šeit
Konferences sekcija tiek organizēta projekta "Ūdeņu kultūras: transformatīva pieeja ilgtspējīgām cilvēka-ūdeņu attiecībām" (lzp-2023/1-0248) ietvaros.
Dalība konferencē Baltehums III
No 23.-25. oktobrim Poznaņā, Polijā norisinājās trešā Baltijas vides humanitāro un sociālo zinātņu konference Baltehums III (Third Baltic Conference on the Environmental Humanities and Social Sciences).
Kristīne Krumberga piedalījās konferences sekcijā “Ūdeņu pārvaldība” ar referātu “Human-Water Relationships in Law”. Ziņojums sniedza vēsturiski analītisku ieskatu, kā dažādu tiesību diskursi veidojuši un veido ūdeņu vides Latvijā kā pārvaldības objektus. Viena no pētījuma atziņām - ar ūdeņu lietošanu, apsaimniekošanu un aizsardzību saistītu konfliktsituāciju pamatā nereti ir idejiskā un normatīvā disonanse starp Civillikumā nostiprināto antropocentrisko perspektīvu, kas konstruē ūdeņu vides kā īpašuma tiesību objektus un sektorālajiem likumiem, kuros arvien lielāku nozīmi iegūst cilvēka-ūdeņu attiecību ekosistēmiska izpratne vides tiesību kontekstā.
Konferencē piedalījās arī projekta pētnieki Karīna Ješkina un Artis Svece. Karīna Ješkina rūpēm, afektiem un videi veltītajā sekcijā piedalījās ar referātu, kas skaidroja divu nacionālo parku iedzīvotāju rūpes par mežiem un atseviškiem kokiem. Artis Svece piedalījās diskusijā par vides aizsardzību un aktīvismu Baltijā. Šajā diskusijā tika apspriesti Baltijas vides aizsardzības intelektuālie pamati, kā arī vides aktīvisma formas Latvijā un Igaunijā padomju varas laikā.
Dalība 4. Pasaules vides vēstures kongresā
No 19. līdz 23. augustam WaterCultures projekta pētnieki Anne Sauka, Artis Svece un Anita Zariņa piedalījās 4. Pasaules vides vēstures kongresā (“Pārejas, transformācijas un transdisciplinaritāte: vēsture ārpus vēstures”), ko organizēja vides vēstures pētniecības organizācijas sadarbībā ar Oulu Universitāti. Artis Svece kopā ar Anitu Zariņu piedalījās sekcijā, kas bija veltīta vides kustībām Austrumeiropā un uzstājās ar referātu “Discourses of cleaning and the Latvian popular environmentalism of 1970-1990”, kurā tika apskatīti vides attīrīšanas un sakārtošanas diskursi, kas bija nozīmīgi Latvijā populārajā dižkoku “atbrīvošanas” kustībā, kā arī upju tīrīšanas konkursos 1980. gadu beigās.
Anne Sauka piedalījās starpdisciplinārā sekcijā “The Environment Around Us: Relational Approaches as Common Ground”. Pētniece savā referātā “Thinking with the environment: an ecophenomenological approach to situated knowledges” vides filozofijas kontekstā analizēja cilvēka-ūdens attiecības latviešu folklorā un apsvēra alternatīvu cilvēka-dabas mijattiecību naratīvu nozīmi ilgtspējīgas nākotnes veidošanā. Referāts iezīmēja pieredzes daudzējādību un vēsturisko veidošanos, un piedāvāja folkloru kā alternatīvu vides ētikas risinājumu avotu, balstoties Deivida Abrama ekofenomenoloģijas pieejā.
Anita Zariņa kopā ar projekta pētnieku Ivo Vinogradovu uzstājās ar referātu “Caught in the managerial ethos: the transforming histories of human-beaver relations in Latvia”, runājot par bebru reintrodukciju un tās diskursīvo nozīmi saistībā ar ūdenstecēm, kas 20. gadsimta laikā mainījušies politisku un ekonomisku apsvērumu dēļ. Bebru darbība ir cieši saistīta ar tādiem jautājumiem kā ūdeņu ekoloģija, apsaimniekošana un pārvaldība, iezīmējot mainīgās cilvēka-ūdens-bebra attiecības dažādos sociāli-ekoloģiskos kontekstos.
Plašāka informācija par kongresu pieejama šeit
Dalība 82. Latvijas Universitātes starptautiskajā zinātniskajā konferencē
Sekcijā “Daba: starpdisciplinārā perspektīva”
Latvijas Universitātes 82. konferencē projekta pētniece Kristīne Krumberga savā prezentācijā sniedza ieskatu, kādās kategorijās un cik lielā mērā ūdens un ar ūdeni saistītie jautājumi tiek redzēti un iztēloti pārvaldības perspektīvā jeb dažādu nozaru ilgtermiņa plānos un kāda veida cilvēka-ūdens attiecību nākotnes tie projicē.
Būtiskākie secinājumi:
- dažādu nozaru rīcībpolitikas reprezentē un uztur valdošās antropocentriskās un modernitātes idejas un iztēles par ūdens/ūdeņu nozīmi dabā un attiecībā pret cilvēku.
- cilvēka-ūdeņu attiecības ir pakārtotas cilvēka-zemes attiecībām.
- ūdens/ūdeņi kā kolektīva vērtība tiek atzīti tik lielā mērā, cik tie netraucē vai dod labumu cilvēkam.
- Veiktās analīzes rezultāti rosina arī pareflektēt par to, kā skatāmies, domājam un mijiedarbojamies ar ūdeni katrs individuāli un kā sabiedrība.
Pilna konferences prezentācija pieejama šeit.