Akadēmiskais centrsDalība konferencē Baltehums III
No 23.-25. oktobrim Poznaņā, Polijā norisinājās trešā Baltijas vides humanitāro un sociālo zinātņu konference Baltehums III (Third Baltic Conference on the Environmental Humanities and Social Sciences).
Kristīne Krumberga piedalījās konferences sekcijā “Ūdeņu pārvaldība” ar referātu “Human-Water Relationships in Law”. Ziņojums sniedza vēsturiski analītisku ieskatu, kā dažādu tiesību diskursi veidojuši un veido ūdeņu vides Latvijā kā pārvaldības objektus. Viena no pētījuma atziņām - ar ūdeņu lietošanu, apsaimniekošanu un aizsardzību saistītu konfliktsituāciju pamatā nereti ir idejiskā un normatīvā disonanse starp Civillikumā nostiprināto antropocentrisko perspektīvu, kas konstruē ūdeņu vides kā īpašuma tiesību objektus un sektorālajiem likumiem, kuros arvien lielāku nozīmi iegūst cilvēka-ūdeņu attiecību ekosistēmiska izpratne vides tiesību kontekstā.
Konferencē piedalījās arī projekta pētnieki Karīna Ješkina un Artis Svece. Karīna Ješkina rūpēm, afektiem un videi veltītajā sekcijā piedalījās ar referātu, kas skaidroja divu nacionālo parku iedzīvotāju rūpes par mežiem un atseviškiem kokiem. Artis Svece piedalījās diskusijā par vides aizsardzību un aktīvismu Baltijā. Šajā diskusijā tika apspriesti Baltijas vides aizsardzības intelektuālie pamati, kā arī vides aktīvisma formas Latvijā un Igaunijā padomju varas laikā.
Dalība 4. Pasaules vides vēstures kongresā
No 19. līdz 23. augustam WaterCultures projekta pētnieki Anne Sauka, Artis Svece un Anita Zariņa piedalījās 4. Pasaules vides vēstures kongresā (“Pārejas, transformācijas un transdisciplinaritāte: vēsture ārpus vēstures”), ko organizēja vides vēstures pētniecības organizācijas sadarbībā ar Oulu Universitāti. Artis Svece kopā ar Anitu Zariņu piedalījās sekcijā, kas bija veltīta vides kustībām Austrumeiropā un uzstājās ar referātu “Discourses of cleaning and the Latvian popular environmentalism of 1970-1990”, kurā tika apskatīti vides attīrīšanas un sakārtošanas diskursi, kas bija nozīmīgi Latvijā populārajā dižkoku “atbrīvošanas” kustībā, kā arī upju tīrīšanas konkursos 1980. gadu beigās.
Anne Sauka piedalījās starpdisciplinārā sekcijā “The Environment Around Us: Relational Approaches as Common Ground”. Pētniece savā referātā “Thinking with the environment: an ecophenomenological approach to situated knowledges” vides filozofijas kontekstā analizēja cilvēka-ūdens attiecības latviešu folklorā un apsvēra alternatīvu cilvēka-dabas mijattiecību naratīvu nozīmi ilgtspējīgas nākotnes veidošanā. Referāts iezīmēja pieredzes daudzējādību un vēsturisko veidošanos, un piedāvāja folkloru kā alternatīvu vides ētikas risinājumu avotu, balstoties Deivida Abrama ekofenomenoloģijas pieejā.
Anita Zariņa kopā ar projekta pētnieku Ivo Vinogradovu uzstājās ar referātu “Caught in the managerial ethos: the transforming histories of human-beaver relations in Latvia”, runājot par bebru reintrodukciju un tās diskursīvo nozīmi saistībā ar ūdenstecēm, kas 20. gadsimta laikā mainījušies politisku un ekonomisku apsvērumu dēļ. Bebru darbība ir cieši saistīta ar tādiem jautājumiem kā ūdeņu ekoloģija, apsaimniekošana un pārvaldība, iezīmējot mainīgās cilvēka-ūdens-bebra attiecības dažādos sociāli-ekoloģiskos kontekstos.
Plašāka informācija par kongresu pieejama šeit
Dalība 82. Latvijas Universitātes starptautiskajā zinātniskajā konferencē
Sekcijā “Daba: starpdisciplinārā perspektīva”
Latvijas Universitātes 82. konferencē projekta pētniece Kristīne Krumberga savā prezentācijā sniedza ieskatu, kādās kategorijās un cik lielā mērā ūdens un ar ūdeni saistītie jautājumi tiek redzēti un iztēloti pārvaldības perspektīvā jeb dažādu nozaru ilgtermiņa plānos un kāda veida cilvēka-ūdens attiecību nākotnes tie projicē.
Būtiskākie secinājumi:
- dažādu nozaru rīcībpolitikas reprezentē un uztur valdošās antropocentriskās un modernitātes idejas un iztēles par ūdens/ūdeņu nozīmi dabā un attiecībā pret cilvēku.
- cilvēka-ūdeņu attiecības ir pakārtotas cilvēka-zemes attiecībām.
- ūdens/ūdeņi kā kolektīva vērtība tiek atzīti tik lielā mērā, cik tie netraucē vai dod labumu cilvēkam.
- Veiktās analīzes rezultāti rosina arī pareflektēt par to, kā skatāmies, domājam un mijiedarbojamies ar ūdeni katrs individuāli un kā sabiedrība.
Pilna konferences prezentācija pieejama šeit.